Latvija sagaida simtgadi ar zibmaksājumiem

Latvijas Banka ieviesusi sistēmu, kas ļauj kredītiestādēm lietotājiem piedāvāt zibmaksājumus. Tie ir naudas pārskaitījumi dažu sekunžu laikā 24 stundas diennaktī starp kredītiestādēm vai vienas bankas ietvaros, kas ieviesušas zibmaksājumu funkcionalitāti. Latvijā šobrīd ātros maksājumus jau ir ieviesušas vairākas komercbankas – Citadele, SEB un 2018. gada novembrī to ieviesa arī Latvijas lielākā banka – Swedbank. Rezultātā jau šobrīd Latvijā zibmaksājumus var veikt vairāk kā 90% Latvjas iedzīvotāju starp šīm trīs jau pieminētajām bankām.

Papildus tam ātrie maksājumi var noritēt arī ar citām ES bankām, kas arī ir ieviesušas zibmaksājumus. Rezultātā nauda no Latvijas uz Vāciju vai Nīderlandi var aizceļot dažu sekunžu laikā. Tas ir ērti un izdevīgi, ja jāveic ātri naudas pārskaitījumi, bet slikti, ja gadās kļūdīties. Ja agrāk varēja paspēt piezvanīt uz savu banku un pateikt, lai anulē maksājumu, tad tagad tas vairs nebūs iespējams. Tiklīdz nauda tiks pārskaitīta, tā burtiski uzreiz arī sasniegs adresātu. Atgūt kļūdaini pārskaitīto naudu ir iespējams tikai ar saņēmēja piekrišanu vai tiesas ceļā, ja vien tā pirms tam jau nebūs iztērēta.

Pagaidām publiski vēl nav zināms, cik lielas summas tiks pārskaitītas ar ātrajiem maksājumiem. Pieļaujams, ka katra kredītiestāde ir ieviesusi savus limitus, kas ierobežo pārskaitījumu ātrumu.

Kādas vēl inovācijas plānotas kredītiestādēs Latvijā?

Šobrīd norit darbs pie tā, lai naudas pārskaitīšanai pietiktu tikai ar mobilā telefona numuru. Jau šobrīd bankām ir vienots reģistrs, kur konta numurs ir sasaistīts ar telefona numuru. Tuvākā nākotnē tiks ieviesta iespēja pārskaitīt naudu no viena numura uz otru. Tas būs liels solis uz priekšu e-komercijā, jo naudas pārskaitījumiem vairs nebūs vajadzīgi termināli. Zibmaksājumi arī veicinās darījumus starp privātpersonām, kā arī komersantu starpā. Pat pērkot preci ar pēcapmaksu, pārdevējs naudu varēs saņemt zibenīgi, t.i. tiklīdz pircējs saņem preci un veic naudas pārskaitījumu (pāris sekunžu laikā).

Lielākais zaudētājs šajā procesā būs skaidrā nauda, jo ātri maksājumi padarīs skaidras naudas izmantošanu mazāk izplatītu. Galvenais ieguvējs būs kredītiestādes, kas par katru naudas darījumu varēs saņemt savu komisiju. Beigās tām būs izdevies tas, ko banķieri pirms pāris simtiem gadu tikai sapņoja – gūt pelņu no katra veiktā darījuma. Ilgtermiņā tas ļaus kredītiestādēm kļūt vēl bagātākām, ja vien tām ceļu neaizšķērsos kāds fintech jaunuzņēmums, kas piedāvās vēl labākus nosacījumus un lietotāju pieredzi. Ja tas izdosies, tam ir iespēja kļūt par jaunu ekonomisko gigantu ļoti īsā laika sprīdī. Ārzemēs pirmais kandidāts uz šādu panākumu varētu būt ASV bāzētais Stripe, kas jau tagad nodrošina ērtus norēķinus starp desmitiem vai pat simtiem elektroniskās naudas uzņēmumu, t.sk. Paypal, Webmoney, Skrill, MoneyBookers un daudzi citi. Latvijā tas ļaus bankām un nebanku kreditoriem aizdot naudu vēl ātrāk. Ātrie kredīti internetā kļūs vēl ātrāk pieejami, bet to saņemšanu, protams, ierobežos stingrie likumdošanas ierobežojumi, kas nosaka maksimālo procentu likmi. Latvijas bankai tas nozīmē nepieciešamību turpināt rūpīgi sekot zibmaksājumu apjomiem, lai nodrošinātu banku sistēmas stabilitāti arī nākotnē.