Latvija plāno veidot deficīta budžetu

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju 2017. gadā Latvija varētu veidot, nevis bezdeficīta budžetu, kā to paredz iepriekšējo valdību lēmumi, bet deficīta budžetu. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir paudusi, ka Latvija varētu palielināt budžeta deficītu līdz 1%, lai apmaksātu reformas veselības nozarē. Jāatgādina, ka Veselības ministriju vada viņas partijas biedrs. Guntis Belēvičs.

Lai veidotu budžeta deficītu Latvijai ir jāsaņem Eiropas Komisijas atļauja, kas līdz šim ir bijusi skeptiska pret Latvijas valsts vēlmi tērēt vairāk nekā tā reāli nopelna, taču ne vienmēr. Ja ZZS iecere izdosies, Latvja varētu veselības nozarei 2017. gadā novirzīt par 44 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā. Šie 44 miljoni eiro kopumā veidotu 0,1% no valsts budžeta. Atlikušo 0,9% deficītu valsts budžetā valdība plāno veidot, palielinot budžeta pozīcijas citās jomās. Jāatgādina, ka jau šobrīd valsts ārējais parāds veido vairākus miljardus eiro un turpinot šādas darbības Latvijas izmaksas par parāda apkalpošanu laika gaitā kļūs vēl būtiski lielākas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis gan iepriekš prognozēja, ka veselības nozares budžeta palielināšana, palielinot valsts budžeta deficītu varētu notikt tikai pie nosacījuma, ka būtu izstrādāts atbilstošs veselības nozares reformu plāns. Lai plānu īstenotu būtu jāuzlabo koordinācija starp ministrijām un to pakļautībā esošajām iestādēm, kur jau šobrīd reizēm novērojama pārlieku lēna vai negribīga datu apmaiņa.