Kredīti Latvijā un ārzemēs

Nav noslēpums, ka Latvijas iedzīvotāji, kas šobrīd atrodas ārpus valsts robežām šādu izvēli bieži ir pieņēmuši finansiālu apsvērumu vadīti. Vai nu Latvijā nav bijusi iespēja nopelnīt pietiekami, vai vienkārši ir bijusi vēlme vai vajadzība pēc lielākiem ienākumiem. Daļa izceļotāju ir aizbrauksi, nevis savu vēlmju dēļ, bet piespiedu kārtā. Nevēloties iet uz maksātspēju, lai nomaksātu parādus ir bijis vajadzīgs darbs ārzemēs. Parādus visbiežāk, protams, rada dažādi aizņēmumi, kas ņemti uz īsāku vai garāku termiņu. Populārākais aizdevums tā dēvētajos “treknajos gados” bija hipotekārais kredīts. Komercbankas naudu meta pakaļ. Reklāmas bija uz katra stūra un likās, ka saulainā dzīve nekad nebeigsies. Brīdī, kad notika būtiskas izmaiņas globālajā finanšu sistēmā arī vietējā pīļu dīķī notika, kas līdzīgs, padarot aizņemšanos būtiski dārgāku. Ekonomikas satricinājuma rezultātā darbu zaudēja vairāki desmiti tūkstošu strādājošo būvniecības nozarē un tai piestiprinātajos uzņēmējdarbības veidos. Ilgtermiņa kredīti Latvijā kļuva dārgāki, bet strauju augšupeju piedzīvoja tā dēvētie īstermiņa aizdevumi. Pēdējos izmantoja gan latvieši, gan krievvalodīgie un rezultātā ātrie aizdevumi (bistrie krediti v latvii) bija jau praktiski katram ceturtajam valsts iedzīvotājam. Ņemot vērā, ka procentu likmes kredītiem internetā ir būtiski augstākas nekā komercbanku piedāvātajiem produktiem nebanku aizdevēji kļuva ļoti turīgi. Nozares kopējais budžets tiek lēsts vairākos simtos miljonos eiro, kas ir nauda, kas katru gadu tiek izņemta no Latvijas ekonomikas un aizceļoja uz dažādiem ofšoru banku kontiem.

Tie, kas kādu laiku jau dzīvo ārzemēs saprot, ka pie vainas realizētajai nodokļu politikai, kas noveda pie banku sistēmas kraha, Parex glābšanas un problēmām ekonomikā bija valdošās partijas. Vēl neilgi pirms krīzes kļuva skaidrs, ka daudzi politiķi paši ir iesistīti nekustamo īpašumu biznesā un izmanto straujo cenu celšanos, lai piepildītu savas kabatas. Viņus nevarētu vainot par vēlmi nopelnīt, taču par tuvredzīgo politiku, kas noveda pie iedzīvotāju aizbraukšanas gan. Prasmīgs saimnieks labajos gados veido uzkrājumus, lai būtu vieglāka iztikšana grūtajos gados. Latvija tā vietā realizēja politiku “gāzi grīdā” un tērēja vairāk nekā bija nopelnījusi. Kā mēs dzirdam no premjera M. Kučinska šī politika pamazām tiek atjaunota, atgriežoties pie deficīta budžeta.

Interesanti, ka šobrīd bankas, kas burtiski vai plīst no naudas pamazām sāk aizvien reklamēt iespējas saņemt aizdevumu mājokļa iegādei. Skaļākie šajā brīdi ir DNB un banka Citadele, taču varam prognozēt, ka vēlāk pieslēgsies arī Swedbank un pārējās. Neoficiāli paralēli tiek ziņots, ka Nordea banka savu biznesu Baltijā varētu pārdot. Tas, protams, liek uzdot jautājumus, vai Nordea nezina, ko tādu, ko mums vajadzētu zināt..

Šobrīd cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā vai ierodas šeit tikai brīvdienās vai uz pāris mēnešiem gadā ir svarīgi saprast, kuri finanšu pakalpojumi ir izdevīgākie. Attiecībā uz kredītiem internetā pašlaik ir spēkā stājusies jaunas likumdošanas normas, kas nosaka vairāk ierobežojumus nebanku aizdevējiem. Tā rezultātā aizņemšanās uz īsu termiņu ir kļuvusi lētāka, taču paralēli parādījušies arī jauni piedāvājumi. Tiem cilvēkiem, kam nav pieejamas kredītkartes vai nav vēlme tās saņemt ir iespēja pieteikties kredītlīnijai. Šis finanšu pakalpojums paredz iespēju pietiekties noteiktam kredītlimitam un tērēt finanšu līdzekļus pēc saviem ieskatiem jebkurā brīdī. Procentu maksājumi un komisijas maksa ir jāsedz tikai par to naudas summu, kas reāli tiek iztērēta. Šī ir būtiska atšķirība no parastajiem aizdevumiem, kur cilvēkam tiek piešķirts noteikts aizdevums un procenti jāmaksā uzreiz par visu. Šādā aspektā nav būtiski, vai plānots dzīvot ārzemēs vai Latvijā, jo noteikts finansiālās drošības buferis var noderēt ikvienam. Pieteikties šim pakalpojumam var katrs, taču aizdevuma limits tiek piešķirts tikai tiem, kas atbilst kaut kādām pamatprasībām.