Cik maksā izmaiņas vēlēšanu sistēmā – Nauda vai griba ?

Latvijas vēlēšanu sistēma jau izsenis ir bijusi kritikas avots no to Latvijas pilsoņu puses, kas ir kaut nedaudz iedziļinājušies vēlēšanu būtībā. Šobrīd spēkā esošā proporcionālā vēlēšanu sistēma paredz,ka deputātu amata kandidāti tiek ievēlēti no partijām. Tas noved pie tā, ka gadījumā, ja cilvēks vēlas iesaistīties politikā viņam ir a) jāiesaistās kādā jau esošā partijā vai b) jāveido pašam sava partija. Tā kā uz pirmo soli saņemas vien retais, tad atliek vien otrā iespēja. Situācijās, kad partijas un kandidāta mērķi un nostādnes atšķiras par prioritāro tik izvirzītas partijas intereses. Viss jau būtu labi, taču diemžēl partiju atbildība aprobežojas ar politisko atbildību, kas ir tas pats, kas bezatbildība. Nekādi reāli sodi par īstenoto politiku vai izšķērdību netiek piespriesti un rezultātā zaudētāji ir visi vēlētāji, kas paļāvās uz partijas programmā dotajiem solījumiem. Šobrīd spēkā ir lokomotīves princips, kas nosaka, ka vēlētāji balso par vadošajiem kandidātiem, kuriem līdzi seko daudzi ierindas biedri, kuru atpazīstamība ir zema, taču popularie kandidāti savāc tik daudz balsis, ka līdzi ievelk arī pārējos – tumšos zirdziņus.

Kādas izmaiņas būtu nepieciešamas Latvijas vēlēšanu sistēmā ?

Pati galvenā pārmaiņa būtu nepieciešamība pāriet uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu. Šāda vēlēšanu sistēma darbojas daudzās Eiropas valstīs un dod iespēju kandidātiem tikt ievēlētiem ne tikai no partijām, bet arī novadiem vai reģioniem. Tas nozīmē, ka parlamenta vēlēšanās valsts tiek sadalīta vairākos apgabalos, no kuriem daļa ir vienmandāta apgabali. No šiem apgabaliem ir tiesīgi kandidēt arī individuālie deputātu amata kandidāti. Šie  kandidāti izstrādā savu programmu un dod vēlētājiem solījumus par veicamajaiem pasākumiem. Rezultātā kandidāts, kas tiek ievēlēts Saeimā ir reāli atbildīgs savu vēlētāju priekšā par solījumu pildīšanu. Ja solījumi netiek pildīti, pastāv ļoti niecīga iespēja, ka kandidāts varētu atkārtoti tikt ievēlēts Saeimā, vismaz nākamajās vēlēšanās. Protams, vienmēr var runāt par to, ka Latvijas iedzīvotājiem ir īstermiņa domāšana un viņi neatcerās savu varas kalpu pārkāpumus. Jaunā sistēma ieviestu būtiskas pārmaiņas, jo cilvēki zinātu, ka nākamreiz viņi var vai nevar balsot par cilvēku, kas pievīlis viņu cerības.

Cik maksā pārmaiņas vēlēšanu sistēmā ?

Latvijas parlamenta vēlēšanas norisinās reizi četros gados, pašvaldību vēlēšanas arī reizi četros gados. Kopējās izmaksas katrai no procedūrām pārsniedz miljonu eiro, kas var likties daudz, taču jautājums ir pietiekami būtisks, lai naudu nežēlotu. Valsts ir bagāta un tai nav vajadzīgi ne starptautiskie aizdevumi, ne ātrie kredīti, lai realizētu iedzīvotājiem svarīgus jautājumus. (Nav noslēpums, ka daļa iedzīvotāju, lai savilktu galus izlemj par labu sms kredītiem, situācijās, kad bez tiem nevar iztikt)Turklāt šajā gadījumā ir kāda būtiska nianse. Latvijas iedzīvotāji ir ieinteresēti pārmaiņās un jaunā vēlēšanu sistēma tiktu uzņemta ar atplestām rokām. Pāreja uz jaunu vēlēšanu sistēmu neizmaksātu praktiski neko. Vienīgās izmaksas būtu plašsaziņas līdzekļiem, kas paši brīvprātīgi veiktu iedzīvotāju informēšanu par jauno vēlēšanu kārtību. Rezultātā mēs iegūtu Saeimu, kas ir reāli atbildīga iedzīvotāju priekšā. Aiz katra deputātu stāvētu savs elektorāts un viņu intereses tiktu pārstāvētas. Jautāsiet, vai nesāktos anarhija ? Atbilde – nē. Mažoritārā vēlēšanu sistēma darbojas daudzās pasaules valstīs, t.sk. Lietuvā, ASV un Lielbritānijā. Katrā no tām gan ir savs atšķirīgs deputātu ievēlēšanas modelis, tomēr pamatbūtība no tā nemainās. Deputātiem ir jābūt pēc iespējas tuvākiem tautai un šāda vēlēšanu sistēma to spēj nodrošināt daudz labāk.

Vai mēs piedzīvosim pārmaiņas tuvākajā laikā ?

Neviens, kas lasa šīs rindas neliktu naudu uz iespēju, ka pārskatāmā nākotnē mēs varētu piedzīvot izmaiņas vēlēšanu sistēmā. Diemžēl pašreizējā politiskā situācija ir tāda, ka partijas ir ieinteresētas saglabāt nemainīgu situāciju, jo tikai tādā veidā viņas var saglabāt savu varu. Poltisikās partijas ir veidotas, lai iegūtu varu un realizētu noteiktu politisko grupu intereses. Tas ir normāli, taču diemžēļ Latvijā pīrāgs netiek dalīts tik vienlīdzīgi kā mēs to būtu pelnījuši. Citas attīstītās Eiropas valstis ir nogājušas tālu ceļu, lai pārietu no mežonīgā kapitālisma un mierīgu sociāldemokrātisku režīmu. Latvijai šīs pārmaiņas ir priekšā un nav jābūt finanšu guru vai bankas vadītājam, lai saprastu, ka viss, kas notiek ir atkarīgs no mums pašiem un Dieva žēlastības.