Kredīti Latvijā un ārzemēs

Nav noslēpums, ka Latvijas iedzīvotāji, kas šobrīd atrodas ārpus valsts robežām šādu izvēli bieži ir pieņēmuši finansiālu apsvērumu vadīti. Vai nu Latvijā nav bijusi iespēja nopelnīt pietiekami, vai vienkārši ir bijusi vēlme vai vajadzība pēc lielākiem ienākumiem. Daļa izceļotāju ir aizbrauksi, nevis savu vēlmju dēļ, bet piespiedu kārtā. Nevēloties iet uz maksātspēju, lai nomaksātu parādus ir bijis vajadzīgs darbs ārzemēs. Parādus visbiežāk, protams, rada dažādi aizņēmumi, kas ņemti uz īsāku vai garāku termiņu. Populārākais aizdevums tā dēvētajos “treknajos gados” bija hipotekārais kredīts. Komercbankas naudu meta pakaļ. Reklāmas bija uz katra stūra un likās, ka saulainā dzīve nekad nebeigsies. Brīdī, kad notika būtiskas izmaiņas globālajā finanšu sistēmā arī vietējā pīļu dīķī notika, kas līdzīgs, padarot aizņemšanos būtiski dārgāku. Ekonomikas satricinājuma rezultātā darbu zaudēja vairāki desmiti tūkstošu strādājošo būvniecības nozarē un tai piestiprinātajos uzņēmējdarbības veidos. Ilgtermiņa kredīti Latvijā kļuva dārgāki, bet strauju augšupeju piedzīvoja tā dēvētie īstermiņa aizdevumi. Pēdējos izmantoja gan latvieši, gan krievvalodīgie un rezultātā ātrie aizdevumi (bistrie krediti v latvii) bija jau praktiski katram ceturtajam valsts iedzīvotājam. Ņemot vērā, ka procentu likmes kredītiem internetā ir būtiski augstākas nekā komercbanku piedāvātajiem produktiem nebanku aizdevēji kļuva ļoti turīgi. Nozares kopējais budžets tiek lēsts vairākos simtos miljonos eiro, kas ir nauda, kas katru gadu tiek izņemta no Latvijas ekonomikas un aizceļoja uz dažādiem ofšoru banku kontiem.

Tie, kas kādu laiku jau dzīvo ārzemēs saprot, ka pie vainas realizētajai nodokļu politikai, kas noveda pie banku sistēmas kraha, Parex glābšanas un problēmām ekonomikā bija valdošās partijas. Vēl neilgi pirms krīzes kļuva skaidrs, ka daudzi politiķi paši ir iesistīti nekustamo īpašumu biznesā un izmanto straujo cenu celšanos, lai piepildītu savas kabatas. Viņus nevarētu vainot par vēlmi nopelnīt, taču par tuvredzīgo politiku, kas noveda pie iedzīvotāju aizbraukšanas gan. Prasmīgs saimnieks labajos gados veido uzkrājumus, lai būtu vieglāka iztikšana grūtajos gados. Latvija tā vietā realizēja politiku “gāzi grīdā” un tērēja vairāk nekā bija nopelnījusi. Kā mēs dzirdam no premjera M. Kučinska šī politika pamazām tiek atjaunota, atgriežoties pie deficīta budžeta.

Interesanti, ka šobrīd bankas, kas burtiski vai plīst no naudas pamazām sāk aizvien reklamēt iespējas saņemt aizdevumu mājokļa iegādei. Skaļākie šajā brīdi ir DNB un banka Citadele, taču varam prognozēt, ka vēlāk pieslēgsies arī Swedbank un pārējās. Neoficiāli paralēli tiek ziņots, ka Nordea banka savu biznesu Baltijā varētu pārdot. Tas, protams, liek uzdot jautājumus, vai Nordea nezina, ko tādu, ko mums vajadzētu zināt..

Šobrīd cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā vai ierodas šeit tikai brīvdienās vai uz pāris mēnešiem gadā ir svarīgi saprast, kuri finanšu pakalpojumi ir izdevīgākie. Attiecībā uz kredītiem internetā pašlaik ir spēkā stājusies jaunas likumdošanas normas, kas nosaka vairāk ierobežojumus nebanku aizdevējiem. Tā rezultātā aizņemšanās uz īsu termiņu ir kļuvusi lētāka, taču paralēli parādījušies arī jauni piedāvājumi. Tiem cilvēkiem, kam nav pieejamas kredītkartes vai nav vēlme tās saņemt ir iespēja pieteikties kredītlīnijai. Šis finanšu pakalpojums paredz iespēju pietiekties noteiktam kredītlimitam un tērēt finanšu līdzekļus pēc saviem ieskatiem jebkurā brīdī. Procentu maksājumi un komisijas maksa ir jāsedz tikai par to naudas summu, kas reāli tiek iztērēta. Šī ir būtiska atšķirība no parastajiem aizdevumiem, kur cilvēkam tiek piešķirts noteikts aizdevums un procenti jāmaksā uzreiz par visu. Šādā aspektā nav būtiski, vai plānots dzīvot ārzemēs vai Latvijā, jo noteikts finansiālās drošības buferis var noderēt ikvienam. Pieteikties šim pakalpojumam var katrs, taču aizdevuma limits tiek piešķirts tikai tiem, kas atbilst kaut kādām pamatprasībām.

Latvija plāno veidot deficīta budžetu

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju 2017. gadā Latvija varētu veidot, nevis bezdeficīta budžetu, kā to paredz iepriekšējo valdību lēmumi, bet deficīta budžetu. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir paudusi, ka Latvija varētu palielināt budžeta deficītu līdz 1%, lai apmaksātu reformas veselības nozarē. Jāatgādina, ka Veselības ministriju vada viņas partijas biedrs. Guntis Belēvičs.

Lai veidotu budžeta deficītu Latvijai ir jāsaņem Eiropas Komisijas atļauja, kas līdz šim ir bijusi skeptiska pret Latvijas valsts vēlmi tērēt vairāk nekā tā reāli nopelna, taču ne vienmēr. Ja ZZS iecere izdosies, Latvja varētu veselības nozarei 2017. gadā novirzīt par 44 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā. Šie 44 miljoni eiro kopumā veidotu 0,1% no valsts budžeta. Atlikušo 0,9% deficītu valsts budžetā valdība plāno veidot, palielinot budžeta pozīcijas citās jomās. Jāatgādina, ka jau šobrīd valsts ārējais parāds veido vairākus miljardus eiro un turpinot šādas darbības Latvijas izmaksas par parāda apkalpošanu laika gaitā kļūs vēl būtiski lielākas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis gan iepriekš prognozēja, ka veselības nozares budžeta palielināšana, palielinot valsts budžeta deficītu varētu notikt tikai pie nosacījuma, ka būtu izstrādāts atbilstošs veselības nozares reformu plāns. Lai plānu īstenotu būtu jāuzlabo koordinācija starp ministrijām un to pakļautībā esošajām iestādēm, kur jau šobrīd reizēm novērojama pārlieku lēna vai negribīga datu apmaiņa.

Darbs ārzemēs – patiesība un meli

Vairāk kā 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju šobrīd dzīvo un strādā ārpus valsts robežām. Lielākā daļa ir devusies ārpus valsts robežām pēdējās desmitgades laikā. Mājās palicēji viņus reizēm apskauž, citreiz nicina, bet vienaldzīgo ir gaužām maz. Diemžēl daļai no palicējiem var pienākt un pienāk brīdis, kad pašiem ir jādodas projām un tad automātiski tiek meklēts darbs ārzemēs. Kā to atrast un, kurš variants ir izdevīgāks par to turpinājumā.

Darbs ārzemēs caur pazīšanos

Līdzīgi kā Latvijā arī dodoties ārpus mūsu valsts robežām, iekārtošanās darbā ir vienkāršāka, ja darbu piedāvā paziņa vai kāds cits tuvs cilvēks. Dodoties strādāt caur pazīšanos ir garantēts, ka piedāvājums atbildīs rezultātam, pie nosacījuma, ka paziņa Jūs tīšuprāt nemaldina. Pieņemot, ka neesat saistīti ar krāpniekiem, darbs ārzemēs, kas iegūts šādā veidā nodrošinās – paredzamu algu, vieglākas iespējas atrast dzīvesvietu, palīdzību grūtā brīdī. Neapšaubāmi pats labākais variants ir, kad darbu piedāvā tuvs draugs vai radiniekies, jo šādā variantā krāpniecības riski ir minimāli. Darba apstākļi, nosacījumi, plusi un mīnusi ir zināmi jau iepriekš un ne par ko nav jāuztraucas.

Būtiskākais traucējis, meklējot darbu ārzemēs caur pazīšanos var būt likumdošanas nepārzināšana. Ja strādājat ārzemēs, ir svarīgi pārzināt savas tiesības, iespējas saņemt pabalstus, nodokļu atlaides un kompensācijas. Ārvalstu darba devējs nav ieinteresēts izpaust šādu informāciju, līdz ar to savas tiesības ir jāaizstāv pašam. Pilnīgi iespējams, ka arī paziņa vai draugs, kas strādā ārzemēs nepārzina likumdošanu tik labi, kā pats to paasniedz. Šī iemesla dēļ katram pašam ir pienākums interesēties par vietējām īpatnībām, darba apstākļiem, apdrošināšanu un citiem svarīgiem nosacījumiem.

Brīdī, kad darbs ir atrasts un vietējā vide iepazīta, vienmēr pastāv iespēja meklēt citu, savai kvalifikācijai vai vēlmēm atbilstošāku nodarbošanos. Tiesa, jārēķinās, ka pret imigrantiem attieksme visbiezāk ir noraidoša un aizspriedumaina. Kā tas ir, mēs paši redzam Latvijā, kur krievi dzīvo šeit 50 un vairāk gadus, bet daudzi latvieši viņus tāpat noliedz un nepieņem.

Darbs ārzemēs caur darbā iekārtošanās aģentūram

Katra darbā iekārtošanās aģentūra, kas piedāvā iekārtoties darbā ārzemēs prasa komisijas maksu par saviem pakalpojumiem. Oficiāli Latvijā šādus pakalpojumus drīkst sniegt tikai tie uzņēmumi, kas saņēmuši atbilstošu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) licenci. Licence ir nepieciešama, lai kontrolētu un sodītu negodrpātīgus starpniekus. Aģentūra, kas oficiāli piedāvā darbā iekārtošanas starpniecības pakalpojumus ir ieinteresēta sniegt kvalitatīvu pakalpojumu. Ja klients tiek piekrāpts vai saņem neatbilstošu servisu, viņš var uzrakstīt sūdzību Patērētāju tiesību un aizsardzības centram. Ja sūdzība ir pamatota, uzņēmumam būs jāmaksā sodu vairāku simtu vai pat tūkstošu eiro apmērā, kā arī pastāv iespēja zaudēt licenci. Sadarbojoties ar nelicencētiem uzņēmumiem ir lielāks risks nokļūt darba vietā, kas neatbilst aprakstam. Zemāks atalgojums un sliktāki darba apstākļi ir mazākais no iespējamiem ļaunumiem.

Tradicionāli, iekārtojoties darbā ārzemēs, caur aģentūru klientam ir jāmaksā komisijas maksa. Maksājums jāveic uzreiz vai pēc darba līguma parakstīšanas arvalstīs. Aģentūras piedāvājumus atrod vairākos veidos: a) lasa sludinājumus ārvalstu portālos, avīzēs, b) pa tišo sadarbojas ar darba devēju ārzemēs. Pēdējasi variants neapšaubāmi ir daudz labāks, jo sniedz lielākas garantijas, ka, aizbraucot uz jauno darba vietu, darbs vēl būs pieejams. Pirmais variants ir nedrošs un nevar garantēt, ka aizbraucot uz ārzemēm, darba vieta vispār būs pieejama vai kandidāts atbildīs prasībām.

Papildus jāņem vērā, ka daļa darbā iekārtošanas aģentūru Latvijā piedāvā noslēgt darba līgumus ar pašām aģentūrām. Rezultātā cilvēks oficiāli tiek pieņemts darbā Latvijā, strādā ārzemēs, bet algu saņem no Latvijas. Tas var radīt problēmas ar nodokļu nomaksu ārvalstīs un apgrūtinās iespēju saņemt sociālos pabalstus.

Darbs ārzemēs caur ārzemju darbā iekārtošanas aģentūrām

Ja vēlaties strādāt ārzemēs, piemēram, Anglijā, tad ziniet, ka mazkvalificētie strādnieki rūpnīcās un lauksaimniecībā tiek pieņemti gandrīz tikai caur aģentūrām. Uzņēmējiem ārvalstīs tas ir izdevīgi, jo nav jāmaksā pastāvīga alga, bet tikai par reāli nostrādātajām dienām, stundām. Darba ņēmējam tas, protams, nav izdevīgi, jo tiek saņemta mazāka alga un ir ļoti nelielas sociālās garantijas. Ja darba nav, algas nav. Vienlaikus, ja vajadzīgs darbs Anglijā, tad vieglākais veids kā to atrast ir pa tiešo doties uz vairākām aģentūrām un atstāt tur savu CV, aprunāties ar pārstāvjiem. Nereti šādās aģentūrās strādā tikai viens, divi cilvēki, kas paši ir arī īpašnieki. Darba līgums šādā variantā tiek slēgts ar pašu aģentūru un darbinieks darba devējam tiek iznomāts.

Labākais veids kā atrast darbu ārzemēs ir doties pie paša darba devēja – menedžera, īpašnieka un piedāvāt savus pakalpojumus. Vēl pastāv iespēja sākotnēji strādāt caur aģentūru un vēlāk noslēgt pastāvīgu darba līgumu, bet tas notiek salīdzinoši reti. Kvalificētiem darbiem pieteikšanās un darbā iekārtošanas procedūra ir tāda pat kā Latvijā.

Cik maksā izmaiņas vēlēšanu sistēmā – Nauda vai griba ?

Latvijas vēlēšanu sistēma jau izsenis ir bijusi kritikas avots no to Latvijas pilsoņu puses, kas ir kaut nedaudz iedziļinājušies vēlēšanu būtībā. Šobrīd spēkā esošā proporcionālā vēlēšanu sistēma paredz,ka deputātu amata kandidāti tiek ievēlēti no partijām. Tas noved pie tā, ka gadījumā, ja cilvēks vēlas iesaistīties politikā viņam ir a) jāiesaistās kādā jau esošā partijā vai b) jāveido pašam sava partija. Tā kā uz pirmo soli saņemas vien retais, tad atliek vien otrā iespēja. Situācijās, kad partijas un kandidāta mērķi un nostādnes atšķiras par prioritāro tik izvirzītas partijas intereses. Viss jau būtu labi, taču diemžēl partiju atbildība aprobežojas ar politisko atbildību, kas ir tas pats, kas bezatbildība. Nekādi reāli sodi par īstenoto politiku vai izšķērdību netiek piespriesti un rezultātā zaudētāji ir visi vēlētāji, kas paļāvās uz partijas programmā dotajiem solījumiem. Šobrīd spēkā ir lokomotīves princips, kas nosaka, ka vēlētāji balso par vadošajiem kandidātiem, kuriem līdzi seko daudzi ierindas biedri, kuru atpazīstamība ir zema, taču popularie kandidāti savāc tik daudz balsis, ka līdzi ievelk arī pārējos – tumšos zirdziņus.

Kādas izmaiņas būtu nepieciešamas Latvijas vēlēšanu sistēmā ?

Pati galvenā pārmaiņa būtu nepieciešamība pāriet uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu. Šāda vēlēšanu sistēma darbojas daudzās Eiropas valstīs un dod iespēju kandidātiem tikt ievēlētiem ne tikai no partijām, bet arī novadiem vai reģioniem. Tas nozīmē, ka parlamenta vēlēšanās valsts tiek sadalīta vairākos apgabalos, no kuriem daļa ir vienmandāta apgabali. No šiem apgabaliem ir tiesīgi kandidēt arī individuālie deputātu amata kandidāti. Šie  kandidāti izstrādā savu programmu un dod vēlētājiem solījumus par veicamajaiem pasākumiem. Rezultātā kandidāts, kas tiek ievēlēts Saeimā ir reāli atbildīgs savu vēlētāju priekšā par solījumu pildīšanu. Ja solījumi netiek pildīti, pastāv ļoti niecīga iespēja, ka kandidāts varētu atkārtoti tikt ievēlēts Saeimā, vismaz nākamajās vēlēšanās. Protams, vienmēr var runāt par to, ka Latvijas iedzīvotājiem ir īstermiņa domāšana un viņi neatcerās savu varas kalpu pārkāpumus. Jaunā sistēma ieviestu būtiskas pārmaiņas, jo cilvēki zinātu, ka nākamreiz viņi var vai nevar balsot par cilvēku, kas pievīlis viņu cerības.

Cik maksā pārmaiņas vēlēšanu sistēmā ?

Latvijas parlamenta vēlēšanas norisinās reizi četros gados, pašvaldību vēlēšanas arī reizi četros gados. Kopējās izmaksas katrai no procedūrām pārsniedz miljonu eiro, kas var likties daudz, taču jautājums ir pietiekami būtisks, lai naudu nežēlotu. Valsts ir bagāta un tai nav vajadzīgi ne starptautiskie aizdevumi, ne ātrie kredīti, lai realizētu iedzīvotājiem svarīgus jautājumus. (Nav noslēpums, ka daļa iedzīvotāju, lai savilktu galus izlemj par labu sms kredītiem, situācijās, kad bez tiem nevar iztikt)Turklāt šajā gadījumā ir kāda būtiska nianse. Latvijas iedzīvotāji ir ieinteresēti pārmaiņās un jaunā vēlēšanu sistēma tiktu uzņemta ar atplestām rokām. Pāreja uz jaunu vēlēšanu sistēmu neizmaksātu praktiski neko. Vienīgās izmaksas būtu plašsaziņas līdzekļiem, kas paši brīvprātīgi veiktu iedzīvotāju informēšanu par jauno vēlēšanu kārtību. Rezultātā mēs iegūtu Saeimu, kas ir reāli atbildīga iedzīvotāju priekšā. Aiz katra deputātu stāvētu savs elektorāts un viņu intereses tiktu pārstāvētas. Jautāsiet, vai nesāktos anarhija ? Atbilde – nē. Mažoritārā vēlēšanu sistēma darbojas daudzās pasaules valstīs, t.sk. Lietuvā, ASV un Lielbritānijā. Katrā no tām gan ir savs atšķirīgs deputātu ievēlēšanas modelis, tomēr pamatbūtība no tā nemainās. Deputātiem ir jābūt pēc iespējas tuvākiem tautai un šāda vēlēšanu sistēma to spēj nodrošināt daudz labāk.

Vai mēs piedzīvosim pārmaiņas tuvākajā laikā ?

Neviens, kas lasa šīs rindas neliktu naudu uz iespēju, ka pārskatāmā nākotnē mēs varētu piedzīvot izmaiņas vēlēšanu sistēmā. Diemžēl pašreizējā politiskā situācija ir tāda, ka partijas ir ieinteresētas saglabāt nemainīgu situāciju, jo tikai tādā veidā viņas var saglabāt savu varu. Poltisikās partijas ir veidotas, lai iegūtu varu un realizētu noteiktu politisko grupu intereses. Tas ir normāli, taču diemžēļ Latvijā pīrāgs netiek dalīts tik vienlīdzīgi kā mēs to būtu pelnījuši. Citas attīstītās Eiropas valstis ir nogājušas tālu ceļu, lai pārietu no mežonīgā kapitālisma un mierīgu sociāldemokrātisku režīmu. Latvijai šīs pārmaiņas ir priekšā un nav jābūt finanšu guru vai bankas vadītājam, lai saprastu, ka viss, kas notiek ir atkarīgs no mums pašiem un Dieva žēlastības.

Latvijai vajag tevi

Katru gadu no Latvijas aizbrauc projām daudzi cilvēki. Iemesli tam ir dažādi, bet pārsvarā dominē viens galvenais – NAUDA. Ārzemēs nopelnīt ir vieglāk un var nopelnīt vairāk nekā Latvijā. Tā ir taisnība un tā būs vēl tuvākos 20 – 30 gadus. Latvija mēģina piedzīt valstis, kuru ekonomikas ir attīstījušās bez PSRS pauzes. Protams, labi dzīvot gribas tūlīt un tagad un labi dzīvot neaizliegsi, bet vieta nestāv tukša. Palielinoties aizbraucēju skaitam kļūst aizvien grūtāk uzturēt infrastruktūru, skolas, uzņēmumiem atrast darbiniekus. Rezultāts – tukši lauki, cilvēki paliek tikai lielākajās pilsētās un arī tur iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazinās, ar dažiem izņēmumiem.

Vieta nestāv tukša. Aizbraucēju vietā nāks cilvēki, kuriem liksies, ka Latvija ir piemērota dzīvošanai. Kas nāks, mēs nezinām. Lielākais spiediens tradicionāli ir bijis no slāviem, bet arābu valstīs turpinoties nemieriem un samazinoties ūdens resursiem to migrācija būs neizbēgama. Vai zināji, ka daudzās no arābu valstīm gandrīz puse ir jaunieši ? Vieta nepaliks tukša un ir skaidrs, ka aizceļotāju vietā brauks citi, bet mēs varam šo procesu palēlināt. Apturēt vairs nevaram, jo aizbraucēju skaits ir pārāk liels un dzimstība pārlieku zema. Izmaiņas būtu iespējamas, ja katra latviete Latvijā dzemdētu vairāk par 4 bērniem, bet pārskatāmā periodā, valdot individuālisma kultam, tas nešķiet reāli.

(Attēls ņemts no sargs. lv)